Radio SWH

Skonto

Radio Tev

Radio SWH Rock

Radio Europa plus

Cits

Šajā rakstā mēģināšu apkopot informāciju par dažādiem materiāliem, kurus izmanto audio kabeļos.Sākšu ar pašu galveno- strāvas vadītāju kabelī. Visbiežāk nākas sastapties ar kabeļiem, kuros signāla strāva tiek vadīta pa vara (Cu) dzīslu vai vairākām dzīslām. Bieži uz kabeļa apvalka tiek arī norādīts vadītāja apzīmējums, kas bieži vien mulsina un apgrūtina izvēli.
1. TPC (Tough Pitch Copper) – neapstrādātais varš, parasti tiek pielietots vispārēja pielietojuma kabeļos, piemēram, elektriskās instalācijas vados un daudzos lētos audio kabeļos. TPC ražošanas procesā tiek kausēts vienu reizi, formēts cilindriskā vadā un tad atdzesēts. Tālāk šis vads tiek izstiepts, lai iegūtu vajadzīgo diametru. Viens metrs šāda TPC vara vada satur līdz 5000 kristālu un, kaut kur ap 300-500 ppm (ppm- miljona daļa) skābekļa un citu piejaukumu, kas ir stipri par daudz, lai to nopietni pielietotu skaņas signāla vadīšanai. Šāda „elektrības kabeļa” pielietošana skaļruņu pieslēgšanai, rezultātā arī rada duļķainu un dobju skanējumu. Savu pienesumu te dod arī elektrokabeļos pielietotais PVC izolators.

2. OFC (Oxygen Free Copper)- bez skābekļa varš.
OFC tika izstrādāts ap 1975.g. Japānā un kļuva plaši pielietots tā labo skaņas signāla vadīšanas īpašību dēļ, kuras nepārprotami bija saistītas tā ražošanas tehnoloģiju.
OFC iegūst presēšanas procesā, kurs notiek bez skābekļa inerto gāzu vidē. Tas dod iespēju samazināt skābekļa daudzumu līdz 10 ppm un iegūt vadāmību par 0.5-2% augstāku salīdzinot ar TPC. Augstāka vadāmība uzlabo skaņas tīrību salīdzinot ar ārēji līdzīgo TPC. lasīt tālāk...

[ pievienot komentāru ] ( 1658 lasītāji )   |  [ atsauces ]   |  tiešā saite

---

Gribēju padalīties iespaidos par firmas Nordost produktu, elektrības tīkla „filtru” Thor.
Vēl nesenā pagātnē uzskatīju, ka stāsti par aparatūras barošanas vadu ietekmi uz skaņu ir mārketinga paņēmieni kā ietirgot ne visai lētu un dažkārt pat ļoti dārgu produkciju. Viss mainījās brīdī, kad bija iespēja apmeklēt HiFi izstādi Polijā. Iesaku arī tiem, kas lasīs šo blogu atrast iespēju apmeklēt šādu pasākumu, kas notiek katru gadu novembrī Polijas galvaspilsētā Varšavā.
Tajā reizē bija iespēja piedalīties nelielā Nordost produktu demonstrācijā. Demonstrācijas būtība bija parādīt kādu ietekmi uz skaņas kvalitāti rada aparatūras barošanas vadi. Daudzi ar tehnisko izglītību uzskata, ka audiofīlisms robežojas aklu ticību marketinga stāstiem un pakļaušanos aparatūras cenas suģestijai. Tāpēc mēģināju atbrīvoties no visādiem aizspriedumiem un Oma likumiem galvā un centos saprast, ko vēlas pastāstīt cilvēks no Nordost. Demonstrācijas laikā tika dota iespēja noklausīties vairākus skaņdarbus ar dažādiem firmas Nordost barošanas vadiem un par lielu brīnumu gan man, gan citiem tika pamanītas atšķirības. Jāsaka, ka tās nebija augšējo vai zemo frekvenču atšķirības, ko daudzi uzskata par galveno atšķirību aparatūras skanējumā. Atšķirības bija dažādu instrumentu skanēšanas izteiksmībā, cik vienkārši ir tos izdalīt no visa kopējā skanējuma. Līdz ar to padarot skanējumu tuvāku dzīvam mūzikas izpildījumam. Interesanti bija tas, ka visi barošanas vadi tika pieslēgti kādai ierīcei. Uz jautājumu, kas tas tāds, saņēmām atbildi, ka tas ir barošanas filtrs, ko firma Isotek ražo pēc Nordost specifikācijas un pasūtījuma. Tajā brīdī, tas viss likās diezgan mistiski līdz radās iespēja pašam pamēģināt šo filtru mājas apstākļos. lasīt tālāk...

[ pievienot komentāru ] ( 739 lasītāji )   |  [ atsauces ]   |  tiešā saite  |  pievienotā saite

---

XLO Electric Company kabeļu, kā audio sistēmas sastāvdaļas, loma precīza skanējuma nodrošināšanā.

Uz jautājumu, ko „dara” kabelis audio sistēmā, lielākā daļa cilvēku un, jo sevišķi tehniski izglītotu, atbildēs, ka kabelis tikai savieno sistēmas sastāvdaļas un neko vairāk. Viņi teiks, ka „vads ir vads”, tas pats neskan un sistēmas atsevišķos sastāvdaļas nevar būtiski ietekmēt. Šādu viedokli atbalsta daudzi skaņu inženieri, tehniķi, skaņu sistēmu instalatori un pat HiFi tirgotāji. Abi pēdējie šo viedokli īpaši neuzsver, jo ir ieinteresēti pārdot klientiem arī dārgos kabeļus kopā ar HiFi un mājas kinozāles sistēmām.
Teorētiski viņiem ir pilnīga taisnība! Jebkurai sistēmas sastāvdaļai ir jādara tikai tas, ko no viņas gaida. Tas attiecas arī uz savienotājkabeļiem- tiem pieticīgi jāsavieno vienu komponentu ar otru nekādi neietekmējot visas sistēmas skanējumu. BET problēma ir , ka šis pieņēmums ir tīrākais ideālisms. Pastiprinātājs, kurš tikai pastiprina, atskaņotājs, kurš pilnīgi atskaņo to, kas ierakstīts utt., ir teorētiska abstrakcija. Realitātē jebkurš mēģinājums radīt idealizētus objektus sastopas ar neatrisināmām tehnoloģiskām barjerām un galarezultātā ir milzum daudzu kompromisu veidojums. Kā izrādījās izstrādāt un izgatavot reālu, pasīvu-tuvu ideālam, „neskanošu” kabeli nemaz nav tik vienkārši. Reālais, eksistējošais kabelis gandrīz vienmēr ietekmē sistēmas skanējumu. Tas attiecas gan uz „starp bloku,” gan uz akustisko, gan uz tīkla barošanas (skatīt rakstu par Varšavas HiFI izstādi) kabeli.
Viens no labākajiem piemēriem varētu būt akustiskā kabeļa ietekmes uz skanējumu novērtējums, pielietojot dempinga faktora izmaiņu analīzi.
Dempinga faktors ir pastiprinātāja spējas kontrolēt skaļruņa spoles kustību skaitlisks novērtējums. Jebkura skaļruņa kustīgajai daļai ir sava masa. Jo lielāka skaļruņa difuzora masa un kustības amplitūda jo lielāka ir inerce, kuru jāpārvar pārveidojot elektrisko skaņas signālu pārveidojot dzirdamajos skaņas viļņos .Tā kā vislielākā difuzora masa un lielākā amplitūda ir nepieciešama reproducējot zemās frekvences dempinga faktora vis jūtamākā ietekme ir atskaņojot basus. Vienkāršots dempinga faktora aprēķins , zinot pastiprinātāja tehniskos parametrus, ir akustiskās sistēmas impedances (visbiežāk 8 omi) dalīts ar pastiprinātāja izejas impedanci (pretestību). Piemēram, ja pastiprinātāja izejas pretestība ir 0,01 oms tad dempinga faktors būs 8/0,01=800. Šāds DF ir ļoti labs, bet nav arī ārkārtējs tranzistoru pastiprinātājiem.
Reālajā dzīvē jāņem vērā divi apstākļi, pirmais- ne visām akustiskajām sistēmām ir 8 omu impedance, otrais- aprēķinos jāņem vērā visu trīs sistēmas dalībnieku (pastiprinātājs+ kabelis+ akustiskā sistēma) parametri. Vienkāršojot aprēķinu pieņemsim, ka pastiprinātājs un kabelis ir viens vesels un DF aprēķinā piedalās divas sastāvdaļas- skaļruņa impedance un pastiprinātāja/vada impedances summa. Šāds pieņēmums ir pietiekami korekts, jo tiek pielietots dažādu elektronisko shēmu un to ekvivalentu projektēšanas procesā. Pielietojot šo pieņēmumu, sanāk, ka „paspirinātāja efektīvā izejas pretestība” ir pastiprinātāja izejas pretestības (impedances) un akustiskā kabeļa pretestības summa. Tagad, ja paņemsim 3 metrus „standarta” akustiskā kabeļa (piemēram, no jebkura celtniecības materiālu veikala vai „Latgalītes”), kura pretestība būs aptuveni 0,51 oms, iegūsim „paspirinātāja efektīvā izejas pretestība” būs (0,01+0,51)=0,52 omi, kas dos mums, pie 8 omu akustikas, dempinga faktoru 15,4 salīdzinot ar 800 aprēķinu sākumā! Problēmas būs vēl lielākas, ja ar šo kabeli pievienosim 4 omu akustiskās sistēmas, jo tad DF koeficents būs tikai 7,7.
Šis ir viens no galvenajiem „dunoša”, „dūcoša” (pastiprinātājs nespēj kontrolēt zemās frekvences) basa rašanās iemesliem- nekvalitatīvi akustiskie kabeļi.
Salīdzināšanai XLO Type63 metru kabeļa pretestība ir 0,02 omi, kas dod mums DF 267. Ar šo kabeli akustiskā sistēma tiek kontrolēta 17 reizes labāk kā ar „standarta” kabeli. Tomēr jāatzīmē, ka 0,02 omu pretestībā ir iegūtā pateicoties speciālai konstrukcijai un ir unikāla pat salīdzinot ar citu pazīstamu un „dārgu” firmu izstrādājumiem. Interesanti ir tas, ka dažreiz lētāks pastiprinātājs ar zemāku dempinga faktoru un labu kabeli var skanēt labāk kā dārgs pastiprinātājs komplektā ar nekvalitatīvu kabeli. Secinājums varētu būt: pērkot dārgu pastiprinātāju un skandas, nāksies šķirties no visai iespaidīgas summas par kabeļiem.
lasīt tālāk...

[ pievienot komentāru ] ( 1971 lasītāji )   |  [ atsauces ]   |  tiešā saite  |  pievienotā saite

---

XA8800MNu Mini Mono Power Amplifier- tā saucas šie XINDAK "mazuļi"- katrs ap 13 kg svarā. Bija ļoti interesanti, ko šie dvīņu brāļi spēj. Tomēr nenocietāmies- pirms klausīšanās noņēmām vāku, jāpaskatās taču, kas tam lācītim vēderā. Pirmajā acu uzmetienā viss izskatās ļoti labi. Tad nu ņemam talkā papildus gaismu un palielināmo stiklu. Un atkal- nav kur piekasīties. Uzbūvēts tiešām ar lielu rūpību. Pilnīgi neticas, ka tas tapis aiz Lielā Ķinas mūra. Senken tranzistori, kas novietojušies uz milzīgā radiatora ir skaņu pasaulē pārbaudīta vērtība. Kompānija, kurā nokļuva Xindak pāris sastāvēja no sekojošiem dalībniekiem: CD atskaņotājs- Vincent CD-S6 Hybrid CD-Player, ārējais (profesionālais-studijas) DAC, Vincent hibrīdais priekšpastiprinātajs. Savienošanai tika izmantoti- starpbloku un akustiskie-XLO Pro sērijas kabeļi. Barošanas kabeļi- Furutech u Xindak un tīkla filtrs Xindak 2000E lasīt tālāk...

[ 1 komentārs ] ( 1656 lasītāji )   |  [ atsauces ]   |  tiešā saite  |  pievienotā saite

---

Par nožēlu daudziem kvalitatīvas skaņas un attēla cienītājiem, daudzas ierīces ne tikai patērē strāvu, bet arī ienes kopējā tīklā dažnedažādus traucējumus , kuri spēj ielavīties audio-video aparatūras signāla traktos. Ne velti audio entuziastu vidē pastāv viedoklis, ka vēlos vakaros, naktīs vai svētdienās var iegūt tīrāku, dzidrāku skanējumu un attēlu. Izskaidrojums ir vienkāršs- tīklam pieslēgts mazāks daudzums traucējumus radošo ierīču. Vēl viens nopietns traucējumu rašanās iemesls ir nekvalitatīvi tīkla spraudņi un tīkla ligzdas, kuras nereti izgatavotas no visai apšaubāmas kvalitātes materiāliem. Tikla ligzdas kontakti bieži vien tiek izgatavoti no pārāk mīksta metāla, līdz art nenodrošinot labu spraudņa kontakta saskarsmi, kaKopš elektrības ienākšanas mūsu dzīve ir pagājis ilgs laiks un pie tīkla, bez parastajām kvēlspuldzēm, kā tas bija pašā pirmsākumā, ir pieslēgušie daudz un dažādi strāvas patērētāji.s savukārt rada papildus trokšņus, parazītiskas ģenerācijas, kas kopumā degradē visu skaņas traktu. Attēla labajā oscilogrammā redzami trokšņi tīkla spriegumā, kuru Furutech speciālisti veikuši pētot parastas tīkla kontaktligzdas ietekmi uz skaņas traktu. lasīt tālāk...

[ pievienot komentāru ] ( 1043 lasītāji )   |  [ atsauces ]   |  tiešā saite  |  pievienotā saite

---

<<Pirmā lapa <Iepriekšējā lapa | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | Nākamā lapa> Pēdējā lapa>>

- Lapa uzģenerēta 0.0443 sekundēs