Piecu gadu laikā notikšot atteikšanās no pensiju sistēmas

Reģionu populācijas samazināšanās tuvāko piecu gadu laikā Latvijā liks pieņemt ļoti radikālus lēmumus, tostarp atteikšanos no pensiju sistēmas, intervijā žurnālam "Klubs" norāda Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs un sociālantropologs Roberts Ķīlis. Pēc viņa teiktā, pensiju sistēmas vietā notiks pāriešana uz nabadzības pabalstu, "tas ir, cilvēkiem no konkrēta vecuma pasaka - diez vai mēs jums varēsim nodrošināt pensiju, tā vietā nodrošinot tikai nabadzības pabalstu". Eksperts arī uzsver, ka viņa vecuma un jaunākiem cilvēkiem pensijas nebūšot."Ir valstis, kurās nemaksā pensijas, piemēram, Ķīnā, ASV, Lielbritānijā, bet par to neviens nestāsta," piebilst Ķīlis. Nu tad lūdzu pasakiet, kāda jēga maksāt nodokļus ? Kāda jēga no tās muļķošanās ar pensijas otro līmeni? Mežonīgs lohatrons, tā šķiet.]]>

Te nu būs jums kāda viela pārdomām

Vai Jūs zinājāt, ka pasaules kārtību nenosaka tikai likumi, kas rakstīt uz papīra? Pasaules kārtību nosaka cilvēki Citi to dara saskaņā ar likumu. Citi to dara pretrunā ar likumu. Tas ir atkarīgs no katra paša indivīda, kāda būs viņa pasaule, kādu viņš to izveidos. Un vēl Tev vajag daudz veiksmes, lai kāds Tavu dzīvi nepadarītu par elli. Bet tas nav tik vienkārši kā Jums to stāsta augstkolās. Ir svarīgi, lai Tev būtu savi principi, savas vērtības pie kā turēties. Laulībā, sadzīvē, darbā, dzīvē, it visur. Ir svarīgi uzturēt visas lietas līdzsvarā, Tieši līdzsvars ir tas pareizākais vārds. Cilvēks, kas grib pārāk daudz riskē pazaudēt pilnīgi visu. Kā saka – vai medālis kaklā vai mašīna cūkām. Turpretī cilvēks, kurš grib pārāk maz no savas dzīves, var no tās tā arī neko nesaņemt.
]]>

Par upi

Ja upe maina virzienu sanāk sūdi. Ūdens līmenis ceļās. Nenovēršami plūdi. Bet tu ar spēku pretī grūd. Uzvelc glābšanas vesti. Tie ir tikai tādi no augšas sūtīti testi. Pārbaudījumi un sodi. Kam seko dāvanas un zelta podi. Pacieties ja neko labu neatrodi. Atnāks Dievs un visu slikto nositīs. Laime kā no gaisa nokritīs. Problēmas risināsies pašas. Kājas paliks ašas. Aizies dejā. Varēs redzēt kā nelaimīgie smejās savās sapņu pilīs pārticība zeļ un plaukst. Šī upe ir tik izžuvusi sausa. Bet varbūt ka ūdens līmenis saindēts un nespēj peldēt straume pārāk ātri aiznes trauslās būtnes. Esmu patiesības sūtnis tik nedaudz apstrakts. Bet tas tik tā lai grūtāk saprast.]]>

Kāds interesants sapnis

Ir kāda sieviete, kas uzskata, ka viss kas spīd ir zelts. Un viņa nopirka pieeju trepēm uz debesīm. Kad viņa tur nokļuva, viņa zināja, ka pat ja veikali visi ir slēgti, viņa tik un tā var dabūt to ko vēlas. Tur uz sienas ir kāda zīme. Bet viņa vēlas būt droša, jo dažkārt vārdiem ir vairākas nozīmes. Turplat blakus pie strauta ir koks kurā atrodas putns kas dzied. Dažkārt visas mūsu domas noved pie šaubām. Tas liek man brīnīties. Ir kāda sajūta. Kad es paskatos uz rietumiem man gribas aiziet. Savās domās esmu redzējis dūmu rituļus caur kokiem un tās balsis kas par kaut ko brīdina. Brīdina par to, ka ja mēs būsim uzmanīgi, tad nokļūsim pie iemesla. Jauna diena uzausīs un tiem kas būs tuvumā. Un mežos atskaņosies smiekli. Principā ir tikai divi ceļi kurus var iet, bet tā kā ceļš ir garš, tad vēl ir laiks šo ceļu pamainīt. Gribās sievietei pajautāt vai viņa dzird vēju pūšam. Vai viņa zin, ka šīs trepes uz debesīm iet caur vēju? Un ir tas vējš uz ceļa. Mūsu ēnas ir lielākas par mums pašiem. Tur aiziet sieviete ko mēs jau pazīstam. Tā sieveite kas gaiši spīd. Tā sieviete kas vēlas mums visiem parādīt kā viss tomēr pārvēršas par zeltu. Un ja jūs lasījāt uzmanīgi, tad zinøat patiesību, ka mēs visi esam vienādi, bet īpašie ir tie kas turās pretī straumei nevis seko tai….
]]>

Smagi lēmumi attiecībās

Mēdz gadīties, ka attiecības nonāk strupceļā. Nu vienkārši tā. Tā pamazām. Tā nemanāmi. Bet tomēr nonāk. Mēdz gadīties arī savādāk. Attiecības nonāk strupceļā vienā momentā un ar skaļu blīkšķi. Un ko darīt, ja otrā pusīte izdara ko nepiedodamu pavisam nepiemērotā brīdī? Nu padomāsim. Jūs esat nolēmuši sākt kopdzīvi. Esat noīrējuši dzīvokli. Sapirkušies mēbeles. Un te pēkšņi izrādās, ka otrā pusīte visu laiku ir uzvedies slikti. Krāpis. Nodevis. Rodas jautājums piedot un visu turpināt vai tomēr nē. Mēdz teikt, ka pirmā reize ir grūtākā. Ja cilvēks ir vienreiz spējis to izdarīt, tad otrā reize vairs viņam nav šķērslis. Iespējams, ka arī tā. Par to var filozofēt daudz un dikti. Rezumējumu tāpat atrast būs grūti ja ne neiespējami.
Katrā ziņā mums katram ir tikai viena dzīve kuru var sačakarēt, bet pēc tam jau būs jādzīvo tālāk tā,kas jau ir sačakarēta.
Ja cilvēks mums tiešām daudz nozīmē, mums nākas pieņemt smagus lēmumus ar tālejošām sekām. Piedot? Aiziet neatskatoties? Nemaz nav tik viegli aiziet neatskatoties ja tas otrs cilvēks tiešām daudz nozīmē. Tādos gadījumos cilvēki ir spējīgi piedot ļoti daudz. Gaidīt. Cerēt. Kā saka ceri uz labāko bet gatavojies ļaunākajam.]]>

Draugi

Draugi ir tāds vienkāršs vārds. Parasti šķiet ka tie ir cilvēki bez kuriem mēs nevaram dzīvot un nekad nešķirsimies ar viņiem. Tomēr tā laikam gluži nav. Ir ļoti grūti saprast kurš ir patiess draugs un kurš ir tikai kārtējais izmantotājs kurš vēlas uzsēsties uz kakla. Bieži vien imzantotāji ļoti labi maskējas un tos ir pietiekami grūti atpazīt. Tapēc cilvēkus sev apkārt ir jāvero ļoti uzmanīgi. Nevajag uzreiz teikt, ko esi pamanījis. Tas pilnīgi nav nepieciešams. Pietiek ja pats savā galvā pieņem lēmumu kā rīkoties un kā pret attiecīgo cilvēku izturēties. Bieži vien nākas negaidīti uzzināt to, kas darās tev aiz muguras un tas ir pats interesantākais. Tad var vislabāk pamanīt kas ir īstie draugi un kas nē. Taču arī informācijas avotus ir jāizvērtē. Ne visiem var ticēt un ne visiem var uzticēties. Mans ieteikums un novēlējums jums ir atrast labus draugus uz kuriem var paļauties jebkurā situācijā.]]>

Nedaudz par mūžu un mūžību

Vakardien man sanāca daudz vielas pārdomām. Sākot no dienas gaitām, beidzot ar mājupceļu kopā Egonu Reiteru Radio SWH ēterā. Atzīšos esmu Egona cienītājs. Viņs no radio dj ir pārvērties par labāko draugu, kas ziņo par nebūšanām uz ceļiem kā arī padalās ar interesantiem domu graudiem. Vakar viņs runāja par Dženisu Džoplinu kuri vienmēr būs 27. It kā tekstam nav ne vainas. Tomēr… Tas kaut kā aizķēra. Vēlāk sanāca satikties ar bijušajiem klasesbiedriem. Satiekoties ar tiem, es sapratu, cik daudz laika ir pagājis kopš vidusskolas laikiem kad kopā sēdējām vienā solā, kopā bastojām stundas. Mēs visi esam mainījušies. Pieauguši. Kopš nesatiekamies ikdienā ir pagājuši jau vairāk kā seši gadi. Bet cik ātri tie pagāja. Un cik ātri paies nākamie? Sāku domāt par dzīves jēgu. Kāda tad tā ir ? Tāda kā domāja mūsu senči? Ka vīrietim ir jāuzceļ māaja, jāiestāda koks, jānosit čuska un jāpiedzemdē dēls. Stulbi, bet pēdējais nu nekādi nav iespējams. Ja nu vienīgi kino. Varbūt man vēl par agru domāt par to, kas būs pēc manis? Šis blogs ? Diez vai. Kā zināms ir dažādas regulāras izmaksas un tā tālāk. Pagaidām atbildi nezinu. Varbūt ar laiku? ]]>

Kādā, nepārāk blīvi apdzīvotā eiropas karaļvalstī

Kādā, nepārāk blīvi apdzīvotā eiropas karaļvalstī, reiz dzīvoja parasts puisis.Viņš bij ceļojis uz citiem pasaules nostūriem un šo to bij arī redzējis!Un tad kādu dienu, pēkšņi viņu negaidīti apžilbināja spilgta gaisma, visu varavīkšņu krāsu gammā un apdūlināja plaša diapazona tarkšķoša , griezīga skaņa. Un kopš tās stundiņas, viņš pārstāja brīnīties, nekas un nekur vairs nespēja viņu izbrīnīt!Gāja gadi un, lai arī kā jaunais puisis censtos, pat tad kad viņam tika rādīti viss apbrīnojamākie triki, elpu aizraujošākā daile vai neredzētas bagātības, viņa seja vienmēr palika nemainīga un skatiens ledaini auksts. "Tu taču solīji, tā nevar, mums taču bija noruna!": izmisumā kliedza puisis, bet atbildes nebija.Ta viņš klejo vēl šobaltdien.Cerēdams atrast kādu brīnumu, kas liktu viņa acīm iemirdzēties, elpai aizrauties un sirdij pukstēt straujāk!!! ]]>

Beigās brīvi rezumē ir tapis

Beigās brīvi rezumē ir tapis - ir tikai viena dzīve, kuru var sapist - savējā, un kad noslēdzās aplis, ir jādzīvo tālāk, tā kas jau ir sapista Šādi vārdi izksanēja pirms kāda laika ļoti populārajā Gustavo un Picasso gara darbā. Savā ziņā tas liek aizdomāties. Šeit taču nav runa tikai par fiziskām atkarībām. Šīs rindas ir pat ļoti universālas. Tās ir par visu un tai pat laikā par neko. Tādas ir jāmāk uzrakstīt, bet par to citreiz. Te jau nav runa tikai par narkotikām, alkoholu un azartspēlēm, kas ir pašas redzamākās mūsu sabiedrības probēmas. Pēc manas interpretācijas, ikviens mūsu nepareizs solis var sačakarēt visu atlikušo dzīvi. Pēdējā laikā bija populārs sauklis csdd. Brauc. Dzer. Pievienojies. Arī šādi var sačakarēt savu tālāko dzīvi. Un ne tikai savējo. Arī daudzas citas. Neaizrausimies ar tieši šī punkta varbūtību teorijas analīzi. Tikpat labi šeit arī var runāt par nepārdomātiem kredītiem. Cilvēks paņem kredītu ko nespēj atdot un atkal dzīve tālākā sačakarēta uz, kā minimums, 25 gadiem. Kad bankas saprata, ka daudzi iekuļas problēmās radās jēdziens pārdomāts kredīts. Kapēc tas radās tik vēlu? Vai tā nav likumsakarība, ka Latvijas iedzīvotājus cenšās iedzīt, kā saka sūdos līdz ausīm? Vai nav tā, ka mūsu izpildvara, ikviena pilsoņa padotie un tautas kalpi ( deputāri, ministi un ierēdņi ) dara visu iespējamo, lai mēs dzīvotu pēc iespējas sliktāk. Mēs taču sagaidām, kamēr problēma ir tik liela, ka to nevar noslēpt un tad bļaujam, ka noticis kas ārkārtējs. Ne velti daudzi saka, ka krīzes pazīmes jau bija tā saucamajos treknajos gados. Protams, pēc kara jau visi ir gudri – mēs taču teicām, ka tā būs. Un tagad man daudz labi pazīstami un ne tik labi pazīstami cilvēki ir devušies uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos, kaut arī propoganda vēsta nekas labs mūs tur negaidot. Tiem, kas neatceras Gustavo un Picasso skaņdarbu Esi brīvs ir iespēja atsvaidzināt savu atmiņu. ]]>

Kafijas dzeršana nepalīdzot atskurbt pēc alkohola lietošanas

Zinātnieki atklājuši, ka kafijas dzeršana ir ļaunākais, ko var darīt, lai atskurbtu, vēsta.
Dzēriens var radīt sajūtu, ka prāts kļūst skaidrāks, taču tā esot tikai ilūzija. Faktiski cilvēkam kļūst grūtāk novērtēt savu alkohola reibuma pakāpi.
Zinātnieks Tomass Goulds paudis, ka kofeīna un alkohola sajaukums var novest pie sliktiem lēmumiem ar bēdīgām sekām, jo kofeīna ietekmē cilvēks jutīsies aktīvs un spējīgs rīkoties potenciāli bīstamās situācijās – vadīt automašīnu alkohola reibumā vai iesaistīties sociālos procesos.
Sāku domāt kā man ir noveicies savā laikā. Un domāju par tiem, kas nākamajā rītā pēc ballītes sadzerās kafiju, jūtās labi un močī ar mašīnu apkārt pa pasauli. Faktiski tie ir ceļu policijas alkometra trubiņas upuri.. Pie tam paši par to nenojauš. ]]>