Dažas ne tik zināmas patiesības par lietotiem auto

Nereti cilvēku, iegādājoties jaunu vai lietotu automašīnu, pavada doma, ka ar šo soli arī ir finalizējušās visas izmaksas, kas saistītas ar rūpēm par savu braucamrīku. Praksē gan viss ir citādi, jo jārēķinās, ka tikai regulāri kopts un tehniski uzturēts auto kalpos ilgi, un pēc noteikta laika to arī būs iespējams par izdevīgu cenu pārdot. Tapēc šeit varēsiet izlasīt nepareizākos populārākos pieņēmumus, kas saistīti autombīļiem Iegādājoties automašīnu, uzturēšanas maksājumi beidzas Nē, tā nav, jo automašīnas pienācīga uzturēšana tehniskā kārtībā prasa regulārus finanšu ieguldījumus. Tie ir gan ieguldījumi, kuri ir acīmredzami – virsbūves krāsojuma kopšana, gan tādi, kuru bojājums jūtams tikai tad, ja remonts jau nokavēts – piemēram, zobsiksnas un motoreļļas maiņa, kā arī regulāra ritošās daļas apkope. Nav vērts iegādāties auto, ja ir skaidri zināms, ka tajā netiks ieguldīti līdzekļi regulārai apkopei. Tas var izsaukt tikai apdraudējumu – gan tiem cilvēkiem, kas ar konkrēto automašīnu pārvietojas, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Ir vērts arī atcerēties, ka vairums lietoto automašīnu, kas no Rietumeiropas ieceļo Latvijā, šeit pārsvarā nonāk trīs iemeslu dēļ: tām ir liels nobraukums, dzinēja vai ātrumkārbas defekts vai arī automašīna ir cietusi avārijā. Tāpēc naivi cerēt, ka, iegādājoties lietotu automobili, tas būs tik ideālā tehniskā vai vizuālā kārtībā, lai neprasītu papildus finanšu ieguldījumus. Automašīnai nav obligāti nepieciešams salona filtrs Nē, tā nav. Protams, automašīna turpinās savu darbību arī tad, ja salona filtrs tajā nebūs, tomēr jāatceras, ka filtrs nodrošina to, ka salonā neiekļūst liela daļa satiksmes putekļu, kuri var izraisīt dažādas saslimšanas. Papildus tam salona filtra neesamība veicinās logu aizsvīšanu mitrā laikā, kā arī nenotiks optimāla gaisa cirkulācija. Neoriģinālo rezerves daļu kvalitāte ir tāda pati kā ražotāju izstrādājumiem Nē, tā nav, ko pierāda fakts, ka gandrīz vienmēr neoriģinālās detaļas kalpo daudz īsāku laika posmu. Attiecīgi, lai arī šķiet, ka nauda tiek ietaupīta, pērkot neoriģinālo rezerves detaļu, tomēr gan tās kalpošanas ilgums, gan remonta izmaksas, kuras nāksies atkal segt, mainot detaļu pret jaunu, sasummējot iznāks lielākas nekā tad, ja tiek iegādāta oriģinālā detaļa. Automašīnas virsbūvi drīkst nemazgāt vairākus mēnešus Nē, tā nedrīkst, jo sevišķi, ja runa ir par pēcziemas periodu, kad automašīnas virsbūve ir saņēmusi regulāru skrāpēšanu no sāls un citiem ceļu tīrīšanas līdzekļiem. Šie nosēdumi ir uzkrājušies visās iespējamās automašīnas spraugās un vietās, kur veidojas nogulsnes. Tomēr arī vasarā netīrumi spēj nodarīt skādi automašīnai. Piemēram, tie ir nogulsnējušies uz automašīnas šasijas un brīdī, kad tā kļūst mitra (lietus, rasa), ūdens sajaucas ar netīrumiem un notiek korozijas process. Vējstikla kvalitāte neietekmē logu slotiņu darbību Nē, tā nav, jo vējstikls, kurš ir bojāts, daudz ātrāk sabojās vējstiklu slotiņas, jo to gumija tiks ātri nobružāta. Arī vējstiklu slotiņas cena, protams, nosaka tās kalpošanas ilgumu – kvalitatīvu izstrādājumu sastāvā ir gumija, kas izgatavota no īpaši izturīga materiāla un tik ātri nepakļaujas vides nelabvēlīgajiem faktoriem. Šādas slotiņas arī ilgāku laiku spēj nodrošināt savu funkciju, pat ja vējstikls ir jau bojāts. Nav nekāda atšķirība starp dīleru un pārējiem servisiem Nē, tā nav. Dīleru servisi īpaši pievērš uzmanību savu sniegto pakalpojumu kvalitātei. Tikai dīleriem pieejamā tehniskā informācija, darbinieku apmācības programmas un klientu lojalitātes standarti garantē rezultātu. Regulāras personāla apmācības palīdz perfekti pārzināt konkrētās markas automašīnu, nevis mācīties uz nezināmās markas automašīnu, kā tas nereti gadās servisos, kur specializēta tehniskā informācija nav pieejama un darbinieku apmācībā netiek ieguldīti līdzekļi. Lietota automašīna ir lētāka uzturēšanā Nē, tā nav. Jaunas automašīnas uzturēšanas izdevumi aprobežojas ar apkopju izmaksām, ko nevarētu teikt par lietotām automašīnām. Ņemot vērā stāvokli, kādā Latvijā ierodās Eiropas lietotās automšīnas, droši var rēķināt remonta izdevumiem līdzekļus. Lietotas automašīnas gadījumā dzinēja vadības bloks būs vien jāmaina, tērējot savus līdzekļus. Un šī nav vienīgā detaļa, kuru var nākties nomainīt. Saliekot kopā izdevumus gada griezumā, sanāk, ka lietot jaunu mazu automašīnu ir lētāk. Ar mazu automašīnu nav droši braukt Šāds apgalvojums bez pamatojuma noteikti neatbilst patiesībai. Mūsdienu automašīnu drošības tiek baudīta krietni nopietnāk, nekā tas notika pirms desmit gadiem. Maza mūsdienu automašīna, kas ieguvusi piecas zvaigznes drošības testos, atbilst daudz augstākām normām, nekā desmit gadus vecs un liels auto. Mūsdienās ir jāizvērtē savas nepieciešamības ar veselā saprāta palīdzību – pilsētas dzīvē maza automašīna ir krietni izdevīgāka un drošāka. Ūdeni var liet dzesēšanas šķidruma vietā Nē, tā nav. Ūdens izraisa kopējo dzesēšanas sistēmas koroziju, turklāt vārīšanās temperatūra ūdenim ir zemāka nekā dzesēšanas šķidrumam. Ūdeni var liet logu mazgājošā šķidruma vietā Nē, tā nav. Logu mazgātājšķidrumam ir pievienotas piedevas, kuras palīdz tīrīt vējstiklu dažādos laika apstākļos. Lietojot vējstiklu mazgājošos šķidrumus, mēs saudzējam slotiņas un pašu vējstiklu. Jeb, citiem vārdiem sakot, mēs sargājam sevi un citus satiksmes dalībniekus. ]]>

Mopēds – mazs un neaizsargāts

Pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis reģistrēto mopēdu skaits – līdz 2013.gada sākumam Latvijā reģistrēti vairāk nekā 23 tūkstoši mopēdu, kas ir par 25% vairāk nekā motociklu, tā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija. Vienlaikus mopēdu vadītājiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē pērn sastādīts divas reizes vairāk protokolu nekā motociklu vadītājiem. Līdz ar mopēdu skaita pieaugumu ceļu satiksmē, palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti mopēdu vadītāji, skaits. 2012.gada «mopēdu bilance» ir samērā skarba – 150 negadījumi ar cietušajiem un trīs bojā gājušie, no kuriem viens bijis septiņus gadus vecs zēns. Turklāt gandrīz puse jeb 47% no visiem avārijās cietušajiem ir gados jauni mopēdisti vecumā no 14 līdz 20 gadiem. Šajā sakarā CSDD ir uzsākusi jaunu sociālo kampaņu, kurā aicinās pārējos satikses dalībniekus pievērst lielāku uzmanību mopēdistiem.
]]>

Waze autora – Uri Levine vizīte Rīgā

Šā gada 9.aprīlī Rīgā ieradīsies uzņēmuma “waze” prezidents un līdzdibinātājs Uri Levine, kurš uzstāsies ar priekšlasījumiem Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Tech Hub Riga. Ar vairāk nekā 40 miljoniem aktīvu lietotāju pasaulē “waze” tiek uzskatīta par veiksmīgāko ar lietotāju kopienas balstīto jeb pūļa spēka izmantošanas (crowdsourced) satiksmes plānošanas aplikāciju pasaulē.
Uri Levine ieguvis ekonomisko izglītību Telavivas universitātē, attīstījis virkni projektu Izraēlā un 2008.gadā kopā ar tautiešiem un domubiedriem dibinājis “waze”. Kopš uzņēmuma publiskās debijas 2009.gadā, tas iekarojis investoru uzticību, atzīmēts kā viens no veiksmīgākajiem globāli orientētajiem uzsācējuzņēmumiem un pirmais spējis apvienot sociālo tīklošanos, spēļošanu (gamification) un pūļa spēka izmantošanu, lai radītu pieejamu bezmaksas satiksmes plānošanas aplikāciju.
Šogad Mobilās Pasaules Kongresā “waze” atzīta par 2013. gada labāko mobilo aplikāciju. Latvijā “waze” ir ārkārtīgi populāra, ko apliecina arī marta sākumā publiskotie dati par lietotāju īpatsvaru uz miljonu valsts iedzīvotāju. Šādā statistikas griezumā Latvija ir otra visvairāk “waze” pieņēmusī valsts pasaulē. Priekšlasījumā RSU Uri Levine koncentrēsies uz waze izaugsmes aspektiem, stāstot par pūļa spēka izmantošanas iekļaušanu un lojālas lietotāju kopienas veidošanu. Šie temati vislielākajā mērā varētu ieinteresēt sociālo platformu speciālistus, sabiedrisko attiecību un mārketinga praktiķus un šajā jomā studējošos. Tiekoties ar Latvijas uzsācējbiznesa pārstāvjiem Tech Hub Riga, sagaidāms, ka Uri Levine stāstīs par uzņēmuma izaugsmi, sekmīgu vairākkārtēju investīciju piesaisti un savu personisko pieredzi, veidojot “waze” ikdienu. Uri Levine Latvijā viesosies, pateicoties Izraēlas Valsts vēstniecības, Tech Hub Riga un Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem atbalstam.]]>

Lietas, ko nevajadzētu darīt autovadītājiem ziemas apstākļos

Lielu daļu avārijas gadījumu būtu bijis iespējams novērst, ja vien vadītājs nepieļautu kādu sīku kļūdu. Nereti šo kļūdu nemaz neizraisa autovadītāja sliktā braukšanas prasme vai lēnā reakcija, bet kāds šķietami niecīgs knifs. Labi, ja tās dēļ nenotiek avārija, taču dažādas nezināšanas vai neuzmanības radītas problēmas var traucēt ne tikai braukšanu, bet arī automašīnas iedarbināšanu vai pat iekļūšanu auto. Dažkārt no autovadītājiem var dzirdēt, ka auto ir darbojies bez problēmām teju četrus un pat piecus gadus, kuru laikā nav bijusi nepieciešamība pat pacelt motora pārsegu, bet tad pēkšņi – vienu rītu ne par ko nav iekustināms . Vispārsteidzošākais ir tas, ka auto pat iepriekšējā dienā nav izrādījis ne mazākās pazīmes, ka tam kas kaitētu, taču naktī uznākušais sals to piebeidzis kā vecu nespējnieku.
Vienlaikus ar gaisa temperatūras samazināšanos, lēnāki paliek arī automašīnas akumulatorā notiekošie ķīmiskie procesi. To rezultātā savukārt krītas akumulatora spējas iedarbināt auto. Nedaudz pastāvējis, akumulators var pievilt vadītāju jau pie pirmā sala. Ja nevēlaties ko tādu pieredzēt, tad vislabākais glābiņš ir akumulatora maiņa, kā minimums, reizi trijos gados. Ja maciņš neļauj akumulatoru mainīt tik bieži, var līdzēt arī neliela tā aprūpe. Tā, piemēram, regulāra akumulatora augšējo vāku un kontaktu notīrīšana ar vāju sodas šķidrumu var paildzināt tā mūžu. Šādā veidā ievērojami samazināsies akumulatora pašizlāde. Pirms aizdedzes atslēgas pagriešanas vēlams uz desmit līdz piecpadsmit sekundēm ieslēgt gabarītu lukturus – tas nedaudz iesildīs akumulatoru. Ja arī šāds risinājums nepalīdzēs, ir jāsauc kāds, kas ir gatavs savu auto pieslēgt jūsu “krokodiliem” jeb uzlādes spīlēm.
Jau kopš oktobra, kad parādījās pirmās ziemas pazīmes, katrs sevi cienošs vadītājs parasto logu tīrīšanas šķidrumu nomainīja pret nesasalstošu (tādu, kas ir izturīgāks pret salu). Taču, ja to neesat izdarījuši joprojām, tā jau vairs nav uzskatāma par nolaidību, bet pat noziegumu. Ņemot vērā mūsu ne visai gludos un dažkārt ne tajā ātrākajā laikā iztīrītos ceļus, un priekšā braucošo mašīnu spējas jūsu auto logus pāris minūtēs “aizmest” pilnus ar dubļiem un slapju sniegu, iekļūt avārijā ir visai viegli. Ja nav “darboties spējīgs” logu tīrāmais šķidrums, varat zaudēt pāris liktenīgas sekundes, kurās nav iespējams pārskatīt situāciju uz ceļa, kas kādam var būt liktenīgi. Otra kļūda ir pirkt lētāko pretsalšanas šķidrumu, kāds vien ir atrodams. Lai gan pirmajā brīdī ietaupījums var šķist pat dubults, drīz vien šo soli varat arī nožēlot. Ziemas logu šķidrumi, kas ir lētāki, tādi ir, jo tajos parasti nav tik daudz pretsalšanas vielu kā dārgākos variantos. Labākajā gadījumā tā rezultātā varat attapties pie aizdambētas jeb aizsalušas logu smidzināšanas sistēmas, bet sliktākajā gadījumā pat pie pārsprāgušas logu šķidruma tvertnes un caurulītēm. Lieki teikt, ka to nomaiņa jau būs visai dārga. Ja par spīti pūliņiem logu šķidrums tomēr ir sasalis, bet ir nepieciešams notīrīt logu, diemžēl nav cita varianta, kā vien apturēt auto un ar lāpstiņu notīrīt sniegu no loga un noņemt ledu no loga tīrītāju slotiņām pirms tās atkal varat ieslēgt. Savukārt, lai atjaunotu sistēmas darbību, ir iespējams iegādāties un rezervei turēt pretsasalšanas šķidruma koncentrātu, ko zemākās temperatūrās pievienot jau esošajam šķidrumam. Tāpat varētu palīdzēt auto kārtīga uzsildīšana pirms braukšanas uzsākšanas. Kāpēc gan mainīt eļļu, ja tās vēl ir gana? Tā domā vismaz trešā daļa autovadītāju. Tomēr, kā izrādās, aukstumam neparedzēta eļļa var izraisīt acīmredzamu motora nespēju un lielu karšanu. Tas īpaši labi novērojams gadījumos, kad ir liela motora litrāža vai arī automašīna aprīkota ar turbomotoru. Lai gan vasaras eļļa nekur nepazūd, tā paliek biezāka un neveic savu galveno funkciju – eļļošanu. Rezultātā dzinēja detaļas sākotnēji dilst un tas pamazām uzkarst, kā dēļ ievērojami sarūk paša dzinēja mūžs. Īpaši attiecībā uz jaunākām automašīnām, bet arī vecākiem auto var palīdzēt sintētiskās eļļas lietošana. Vecajām gan šī metode var izrādīties ne tā labākā gadījumos, ja gumijas blīves ir savu laiku jau nokalpojušas un vairs nav uzticamas. No rīta automašīnas slēdzene neļauj jums iekļūt auto vai arī nav iespējams atvērt nevienas durvis? Visbiežāk šāda problēma piemeklē tieši tīrības mīlētājus, kas savu auto čubina regulāri kā ziemā, tā vasarā. Diemžēl ziemā tas nereti beidzas ar nepieciešamību atlauzt durvis ar spēku (un gumijas blīvju noraušanu) vai karsta ūdens liešanu uz aizsalušajām auto vietām. Kā viens, tā otrs variants auto gan nāk tikai par sliktu. Kamēr durvju atlaušana ar spēku un gumijas blīvju noraušana ir visai ātrs veids, kā iekļūt auto, tā izolācija būs neatgriezeniski sabojāta. Lai to atjaunotu, vajadzēs nomainīt durvju gumijas, kas ir visai dārgs prieks. Savukārt vēl ļaunākas sekas būs verdoša ūdens gāšanai uz auto. Zem krāsas aplietajās vietās veidosies rūsa, kas ar laiku šīs detaļas pārklās ar krāsu burbuļiem. Pirms sala visas durvju, bagāžas un motora nodalījuma vāku saskares vietas (tostarp blīvējošās gumijas) pārklājiet ar pretsalšanas šķidrumu. Tas gan daudz nepalīdzēs īpaši zemas temperatūras gadījumā. Vislabāk tad, ja temperatūra ir zemāka par mīnus desmit grādiem, tomēr no auto mazgāšanas atteikties vispār. Tāpat neizmantojat karstu ūdeni logu atkausēšanai, tā vietā vienmēr nogaidiet, kad tos atkausē auto iekšējā apsildes sistēma, un tikai tad uzsāciet braukšanu. Ja esat pieraduši savu auto atstāt ar novilktu rokas bremzi, tad ziemā no šī ieraduma vajadzētu atradināties. Pretējā gadījumā pat pie neliela sala vai auto atstāšanas stāvvietā uz vairākām ziemas dienām jums var nākties pārsēsties sabiedriskajā transportā, kamēr jūsu auto atpūšas servisā. Vissliktākā situācija šāda ieraduma cienītājiem rodas pie biežiem atkušņiem un sala. Slapjais sniegs un ūdens veicina stāvbremzes piesalšanu. Rezultātā ir bloķēti aizmugurējie riteņi un ievērojami apgrūtināta braukšana. Neuzmanīgam autovadītājam šī kļūda var izmaksāt daudz naudas, remontējot rokas bremzes sistēmu, vai pat dzīvību, iekļūstot avārijā, nespējot pilnībā vadīt auto. Atrodiet stabilu, līdzenu auto novietošanas laukumu, kā arī nepieciešamības gadījumā gādājiet, lai tas būtu pietiekami drošs, taču nekad, pilnīgi nekad ziemas laikā neatstājiet auto ar novilktu rokas bremzi!]]>

Mainīsies sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21.novembrī, noslēdza darbu pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pārkāpumiem ceļu satiksmē, komercdarbībā, kā arī necieņu pret valsts simboliem. Likumprojekts paredz paaugstināt naudas sodu par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, līdzšinējo 20 latu vietā paredzot sodu no 40 līdz 100 latu apmērā. Pienākums reģistrēt transportlīdzekli nereti netiek ievērots, tādējādi izraisot nepamatotus apgrūtinājumus iepriekšējiem īpašniekiem. Transportlīdzekļa nepārreģistrēšana ir ierasta prakse, lai, piemēram, izvairītos no sodiem, kas piemēroti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt mazāku naudas sodu par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu, kas ir mazāk būtisks pārkāpums nekā aizliedzošā pamatsignāla neievērošana. Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, mopēda vadītajam plānots izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 40 latiem. Patlaban sods par aizliedzošā signāla neievērošanu netiek diferencēts un velosipēda vai mopēda vadītājam ir 10 lati, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 100 latiem. Savukārt sodu par braukšanu ar transportlīdzekli, kam ir nepietiekams riepu protektora dziļums, plānots attiecināt uz jebkuru transportlīdzekli, nevis tikai tādiem, ko izmanto komercpārvadājumos un pašpārvadājumos, kā tas ir patlaban. Vadītājam par minēto pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 10 līdz 40 latiem, par transportlīdzekļa ekspluatāciju atbildīgajai personai – uzlikt naudas sodu no 40 līdz 100 latiem, bet juridiskajai personai – no 50 līdz 500 latiem. aredzēts arī ieviest atbildību mopēdu vadītājiem par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) – piedāvātais soda apmērs ir 20 – 40 latu apmērā. Attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem soda apmērs paliks nemainīgs – no 60 līdz 80 latiem. Līdztekus likuma grozījumi paredz iespēju plašāk piemērot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Šāda sankcija būs vērsta pret uzņēmumu amatpersonām, kas izdarījušas nopietnus pārkāpumus, atturot tās no turpmākas vadošu amatu ieņemšanas komercsabiedrībās.]]>

Gobzems: Fotoradari ir neefektīvi; policija kļuvusi par «mafijas» sastāvdaļu

Braukšanas kultūru uz ceļiem jāmaina, bet to nedrīkst mainīt tā, kā šobrīd to iecerējusi valsts un policija, izvietojot, bieži vien slēpjot, jaunos fotoradarus, uzskata advokāts Aldis Gobzems. Gobzems ir pārliecināts, ka tā vietā, lai tērētu naudu fotoradariem, tā būtu jāizlieto informatīvajām kampaņām, jo pagaidām fotoradari kalpo kā vēl viens nodokļa iekasēšanas veids Latvijas iedzīvotājiem. Intervijā radio «Baltkom 93,9» Gobzems skaidroja: «Piemērs- pirms vairākiem gadiem valstī strīdējāmies – drīkst vai nedrīkst braukt dzērumā. Tagad situācija mainījusies. Tāpēc, ka tika izvērstas masveida informatīvās kampaņas, lai pastāstītu, kāpēc tas ir nepareizi. Tas pats ir ar ātrumu – mēs nevaram mainīt situāciju, ja vadītājs nevar redzēt radaru.» Gobzems uzsvēra, ka fotoradaru parādīšanās nemaina situāciju uz ceļiem. «Ja cilvēkam ir laba alga, viņš tāpat brauks ātri – būs radari vai nē. Labāk šo naudu iztērēt informatīvām kampaņām, lai pastāstītu, kā uzvesties uz ceļa, kā labāk braukt, kādas nopietnas sekas ir lielam ātrumam. Tādā situācijā policija strādātu cilvēku labā, tagad tas nenotiek un tas ir bīstami valstij.»
Gobzems norādīja – ja Latvijas iedzīvotājiem nebūtu tik zems pašnovērtējums, tad viņi nekad neļautu, lai viņus apzog, liekot maksāt sodus ar slēptu fotoradaru palīdzību. «Viņi neļautu, ka policija kļūst par «mafijas» sastāvdaļu, kur var dabūt vieglu naudu,» teica Gobzems. Gobzems uzsvēra, ka pirms nākamajām vēlēšanām cilvēkiem būtu jāvēršas pie politiķiem un jāuzdod tikai viens jautājums – vai esat par to, ka radari tiek slēpti vai nē. Ja politiķis atbild, ka ir par to, ka fotoradari tiek slēpti, par viņu nevajadzētu balsot.]]>

Autovadītāja apliecību varēs iegūt arī braukšanai tikai ar automātisko ātrumkārbu

Tāda ziņa šonedēļ apskrēja internetu. Paši CSDD par to pagaidām savā mājas lapā klusē, tapēc ticamības moments vēl nav 100%. Kā tad tas īsti būs ? Tiem, kas izvēlēsies kārtot braukšanas eksāmenu ar automašīnu, kas aprīkota ar automātisko ātrumkārbu, vadītāja apliecībā tiks ierakstīts starptautisks kods 78, bet tiem, kas vēlēsies vadīt automašīnu ar mehānisko ātrumkārbu, būs vēlreiz jākārto vadīšanas eksāmens ar atbilstoši aprīkotu automašīnu. Pirms braukšanas eksāmena tāpat ir jānokārto teorētiskais eksāmens, neņemot vērā ar kādu automašīnu pēc tam tiks kārtota braukšana. Arī maksa par braukšanas eksāmena kārtošanu neatšķirsies – šobrīd tā ir 21 lats un 23 santīmi tuvākajā laikā to nav plānots paaugstināt. Sanāk koks ar diviem galiem. It kā ir vieglāk nolikt eksāmenu un nokļūt uz ielas savā autombīlī, taču kurš kontolēs kā ir aprīkots dotais transporta līdzeklis? Vai katrs ceļu policists būs tiesīgs konstatēt, vai autmobīlis aprīkots ar mehānisko vai automātisko pārnesuma kārbu? Vai arī to drīkstēs tikai CSDD inženieri? Sanāk baigais ierobežojums tomēr. Sekojoši arī sodus varēs jaunus izdomāt un piemērot. Cilvēks nodos savu parasto autombīli ar automātisko pārnesuma kārbu servisā, bet tur džeki kā maiņas auto iedos kaut kādu citu autiņu bez automātiskās kārbas? Zinot Latvijas cilvēkus, viņus tas nekavēs vālēt tālāk. Līdz pirmajam postenim, kurš viņus apturēs. Tapēc man sāk rasties doma, ka tas nemaz nav tik labi. Ja nebrauc ikdienā ar manuālo pārnesuma kārbu, tad vismaz lai pabrauc liekot tiesības un neparedzētās situācijās vismaz būs kaut pavāja nojausma, ko tagad darīt. ]]>

AutoziņasFm jauna radio stacija autobraucējiem

Īsi pirms Līgo svētkiem tika atklāta konceptuāli jauna radiostacija Autoziņas.FM, kuras galvenā mērķauditorija ir autovadītāji un kurā darbosies tādas savulaik populāras radio personības kā Ēriks Loks un Roberts Gobziņš. Autoziņas.FM kļūs par pirmo radiostaciju Latvijā, kura apraidei oficiāli izmantos 4G tīklu, taču, ņemot vērā faktu, ka pilnvērtīgi šajā tīklā būs iespējams raidīt tikai 2014. gadā un cilvēkiem radio tradicionālajā izpratnē saistās ar FM viļņiem, radio jau tagad var dzirdēt 99.0 FM frekvencē. Agrā pavasarī kādu rītu man pienāca epasts lai aplūkoju šo jauno projektu. Tad tas vēl bija ļoti agrīnā stadijā, taču radiostacija jau principā funkcionēja. Tiesa gan tikai interneta versijā. Ideja jau nav slikta, tajā, kas tur slēpjas apakšā, taču kā vienmēr apraides karte ir diezgan bēdīga. Tas pats stāsts, kas ar Radio101. Ar labiem auto radio aparātiem var uztvert, taču kabatas aparātos ( telefonos, mp3 pleijeros) nav gandrīz nekādu cerību to visu paklausīties]]>

Ziemas autobraucēja piezīmes

Ir iestājusies ziema. Daudzi to noteikti ir pamanījuši. Kapēc es par to rakstu? Tapēc, ka esmu izbaudījies ziemas priekus uz kopējās satiksmes autoceļiem. Šo pāris nedēļu laikā, esmu paspējis gan kārtīgi izslidināties. Esmu paspējis gandrīz būt grāvī. Labi, ka gandrīz. Es saprotu, ka valstī ir krīze. Es saprotu, ka nav viegli mūsu valdībai, bet pietiek čakarēt tos, kas maksā nodokļus. Ja mēs, nodokļu maksātāji, nositīsimies uz kopējās lietošanas autoceļiem, tad kas valstij maksās nodokļus? Tagad ir modē teiciens, ka nevis ceļš ir bijis nepiemērots, bet gan ātrums ir bijis pārāk liels vai riepas pārāk švakas. Vecāka gadu gājuma cilvēki atceras, ka agrāk tehniskajā apskatē varēja tikt cauri ar 2mm protektoru ziemas apstākļos. Tagad tie jau ir 4mm un prasības tikai aug. Sanāk, ka mēs maksājam nodokļus aizvien lielākus un ceļi paliek aizvien sliktāki. Vai tas nav absurdi ? ]]>

Ceļojums pa atmiņu taku

Dažas dienas atpakaļ sanāca tāds kārtīgs ceļojums pa atmiņu taku. Laiks nebija tik nomācies ka pēdējās dienās. Patiesībā, tā bija pēdējā saulainā diena pēdējā laika periodā. Braucu todien es maršrutā no Rīgas uz Saulkrastiem. Taču atšķirībā no kāda cita brauciena pa šo maršrutu vasarā, bija jūtams rudens saules pieskāriens. Pasaule visapkārt ceļam izskatījās pavisam savādāk. Tāda dzeltenīga. Starp citu, kur ir pazudušas rudenim raksturīgās sarkanās lapas? Taču izmaiņas Latvijas vizuālajā tēlā netraucēja atcerēties kādu jauku vasaras novakari, kad labā kompānijā braucām tieši pa šo pašu ceļu, tiesa gan ar nedaudz citu galamērķi. Sīkāk par izbraucienu, domāju, nav vērts stāstīt, jo citiem tas neko neizteiks. Taču tajā vakarā dzirdētā melodija mani nav tā īsti pametusi vēl tagad. Tapēc esmu nolēmis padalīties ar šo melodiju.
]]>